Cik bērniem Latvijā jāpiedzimst, lai iedzīvotāju skaits vairs nesarūk
Ievadi savus pieņēmumus par mirušajiem, migrāciju un iedzīvotāju skaitu un uzzini, cik bērniem jāpiedzimst, lai sasniegtu izvēlēto mērķi.
Bērni dienā, lai sasniegtu mērķi "Nulles dabiskais pieaugums"
71,5
2176 bērni mēnesī, 26 109 bērni gadā
Pašlaik piedzimst apmēram 32,7 bērni dienā, vajadzētu 71,5, tas ir 2,19 reizes vairāk.
Aptuveni atbilstu summārajam dzimstības koeficientam 2,54(pašreizējais koeficients ir 1,16), lineārs tuvinājums, nevis precīzs demogrāfisks aprēķins pa vecuma grupām.
Tava paaudze
1990. gadā Latvijā piedzima 37 918 bērni. Tas ir 3,18 reizes vairāk nekā 2025. gadā.
Dzīvi dzimušie un mirušie, 2015 līdz 2025
| Gads | Dzīvi dzimušie | Mirušie |
|---|---|---|
| 2015 | 21 979 | 28 478 |
| 2016 | 21 968 | 28 580 |
| 2017 | 20 828 | 28 757 |
| 2018 | 19 314 | 28 820 |
| 2019 | 18 786 | 27 719 |
| 2020 | 17 552 | 28 854 |
| 2021 | 17 420 | 34 600 |
| 2022 | 15 954 | 30 731 |
| 2023 | 14 490 | 28 031 |
| 2024 | 12 887 | 26 661 |
| 2025 | 11 931 | 26 109 |
Mērogs
2025. gadā Latvijā mirušo bija par 14 178 vairāk nekā dzimušo. Tas ir apmēram tikpat daudz cilvēku, cik Cēsīs dzīvoja 2026. gada 1. janvārī: 14 899 iedzīvotāju (CSP tabula IRS031).
Vidējie intervāli
2025. gadā Latvijā vidēji piedzima viens bērns ik pēc 44 minūtēm. Lai sasniegtu nulles dabisko pieaugumu, bērnam vajadzētu piedzimt ik pēc 20 minūtēm, vairāk nekā divreiz biežāk. Mirstības puse ir stabilāka: 2025. gadā cilvēks Latvijā mira vidēji ik pēc 20 minūtēm, un šis intervāls tuvāko gadu laikā būtiski nemainīsies neatkarīgi no dzimstības, jo mirstību nosaka jau esošā vecuma struktūra, nevis šā gada dzimušo skaits.
Kāpēc šis skaitlis nav scenārijs
Šis kalkulators rēķina vienkāršu aritmētisku slieksni, nevis prognozē nākotni. Divi iemesli, kāpēc reāla situācija ir daudz stūrgalvīgāka par jebkuru vienā gadā sasniedzamu skaitli.
Pirmkārt, mirstību nosaka iedzīvotāju vecuma struktūra, kas mainās lēni. Latvijā 1950. līdz 1988. gadā ik gadu piedzima 30 000 līdz 42 000 bērnu. Šīs paaudzes tagad ir vidējā un vecākā vecumā, un tieši tāpēc mirušo skaits gadā ir divas reizes lielāks par dzimušo skaitu, 26 109 pret 11 931 2025. gadā. Pat ja dzimstība dubultotos rīt, mirušo skaits nesamazinātos vismaz vairākas desmitgades, jo lielās paaudzes vienalga novecos un mirs pašreizējā tempā.
Otrkārt, tā sauktā reproduktīvā paaudze, sievietes, kurām šobrīd visbiežāk piedzimst bērni, ir tā paaudze, kas pati piedzima deviņdesmitajos gados, kad dzimstība sabruka. 1993. gadā piedzima 26 759 bērni, bet jau 1998. gadā tikai 18 410, gandrīz par trešdaļu mazāk. CSP dati rāda, ka 2024. gadā visvairāk bērnu piedzima sievietēm 25 līdz 34 gadu vecumā, tātad tieši tām, kas piedzima šajā mazajā deviņdesmito gadu paaudzē. Pat ja katra šīs paaudzes sieviete dzemdētu vairāk bērnu, kopējais dzimušo skaits ir ierobežots, jo pašu māšu ir mazāk. Tāpēc pat ar aizstājējdzimstības līmeni (summārais koeficients 2,1 līdz 2,2) iedzīvotāju skaits Latvijā vēl ilgi turpinātu samazināties, kamēr uz reproduktīvo vecumu nenonāktu lielākas paaudzes.
Kā aprēķins veikts
Trīs režīmi, katram sava formula. Mirušie, migrācijas saldo un iedzīvotāju skaits nāk no taviem ievadītajiem datiem.
- Nulles dabiskais pieaugums: nepieciešamie dzimušie ir vienādi ar mirušajiem.
- Nulles kopējās izmaiņas: nepieciešamie dzimušie ir vienādi ar mirušajiem, atņemot migrācijas saldo (ja saldo ir negatīvs, atņemšana to faktiski pieskaita).
- Mērķa izaugsme ar likmi: nepieciešamie dzimušie ir mirušie, atņemot migrācijas saldo, plus izaugsmes likme procentos, reizināta ar iedzīvotāju skaitu.
- Mērķa izaugsme ar mērķa skaitu: gada izmaiņa ir starpība starp mērķa iedzīvotāju skaitu un pašreizējo skaitu, dalīta ar gadu skaitu līdz mērķim. Nepieciešamie dzimušie ir mirušie, atņemot migrācijas saldo, plus šī gada izmaiņa.
No nepieciešamā dzimušo skaita gadā aprēķina arī skaitu mēnesī (dala ar 12), skaitu dienā (dala ar 365,25) un reizinātāju pret pašreizējo dzimušo skaitu. Summāro dzimstības koeficientu, kas atbilstu jaunajam skaitam, aprēķina, reizinot pašreizējo koeficientu ar šo pašu reizinātāju, lineārs tuvinājums, nevis precīzs demogrāfisks pārrēķins.
Ko šis kalkulators neņem vērā
- Iedzīvotāju vecuma struktūru. Kalkulators rēķina tikai kopējo skaitu, nevis to, cik sieviešu ir reproduktīvajā vecumā, tāpēc reāli sasniedzams dzimstības pieaugums var būt lēnāks, nekā rezultāts liek domāt.
- Migrācijas svārstīgumu. Migrācijas saldo gadu no gada mainās krasi, tostarp 2022. gadā tas bija stipri pozitīvs Ukrainas kara bēgļu dēļ, tāpēc viena gada vērtība nav uzticams ilgtermiņa pieņēmums.
- 2025. gada migrācijas datu īpatnību. Daļai Ukrainas kara bēgļu pagaidu uzturēšanās atļaujas beidzās 2025. gada martā, kas ietekmēja šī gada migrācijas un iedzīvotāju skaita rādītājus tādā veidā, kas var neatkārtoties nākamajos gados.
- CSP metodoloģijas maiņu. No 2025. gada CSP iedzīvotāju skaita novērtējumam izmanto jaunu SoL logit modeli iepriekšējā loģistiskās regresijas modeļa vietā, un 2023. un 2024. gada dati tika pārrēķināti, tāpēc salīdzinājumi ar vecākiem publicētajiem skaitļiem jāveic uzmanīgi.
- Datu galīgumu. Nākamo gadu dati var tikt vēlāk precizēti, kā tas jau noticis ar 2023. un 2024. gada rādītājiem.
Avoti
- Iedzīvotāju skaits, dzimušie, mirušie, dabiskais pieaugums, migrācijas saldo, CSP tabula IRS010, izgūts 2026. gada 3. septembrī.
- Summārais dzimstības koeficients un vispārīgais dzimstības koeficients, CSP tabula IDK010, izgūts 2026. gada 3. septembrī.
- Cēsu iedzīvotāju skaits, CSP tabula IRS031, izgūts 2026. gada 3. septembrī.
- Metodoloģija un mātes vidējais vecums, CSP informatīvais apskats Demogrāfija 2025.
Vairāk par kopējo iedzīvotāju skaitu un tā izmaiņām lasi lapā par Latvijas iedzīvotāju skaitu. Ja dzimstība un iedzīvotāju skaits šķiet par maz, uzzini arī, cik dienu no savas dzīves esi pavadījis tumsā, ar tumsas kalkulatoru. Ja plāno ģimenes papildinājumu, noderēs arī grūtniecības termiņa un ovulācijas kalkulators.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis skaits nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits drīz sāks augt?
Nē. Kalkulators rāda tikai vienkāršu aritmētisku sliekšņa vērtību konkrētam mērķim, nevis prognozi. Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra nozīmē, ka mirstība nekritīsies desmitgadēm, pat ja dzimstība strauji augtu, jo lielās paaudzes, kas piedzima pirms vairākām desmitgadēm, tuvāko gadu laikā vienalga sasniegs vecumu ar augstāku mirstību. Vairāk lasi sadaļā "Kāpēc šis skaitlis nav scenārijs".
No kurienes nāk kalkulatora noklusējuma skaitļi?
No Centrālās statistikas pārvaldes oficiālās statistikas portāla, tabulām IRS010 un IDK010. Iedzīvotāju skaits, dzimušo un mirušo skaits, migrācijas saldo un summārais dzimstības koeficients ir 2025. gada galīgie dati, izņemot iedzīvotāju skaitu, kas ir 2026. gada 1. janvāra vērtība. Precīzas atsauces un izgūšanas datumus vari redzēt sadaļā "Avoti".
Kāpēc kalkulators nerēķina, cik ilgi vēl kritīsies iedzīvotāju skaits?
Tas prasītu pilnu vecuma struktūras modeli ar dzimstības, mirstības un migrācijas prognozēm katrai vecuma grupai, ko šis vienkāršais rīks neveic. Kalkulators rāda tikai to, cik bērniem vajadzētu piedzimt konkrētā gadā, lai konkrēts mērķis (piemēram, nulles dabiskais pieaugums) tiktu sasniegts tajā pašā gadā.
Kas ir summārais dzimstības koeficients, kuru kalkulators pieskaita rezultātam?
Tas ir vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecumā saglabātos šī brīža līmenī. Kalkulatorā tas ir aprēķināts kā lineāra tuvinājums, reizinot pašreizējo koeficientu ar to pašu attiecību, ar kādu palielinātos dzimušo skaits. Reālā dzimstības koeficienta izmaiņa pa vecuma grupām var atšķirties no šī vienkāršotā aprēķina.